top
logo
LatvianRussian (CIS)

Iesakām

constructionworkers Zini darba tiesības! Esi drošs!


LCA 7. kongres/konference
LCA 7. kongres/konference PDF Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 21 maijs 2018 15:33
Svarīgi atminēties, ka process, kurā šobrīd ir iesaistīta LCA, mums nav jauns, jo LCA jau ir slēgusi vairākas ģenerālvienošanās. 1998. gadā LCA bija noslēgusi ģenerālvienošanos ar Latvijas Būvnieku asociāciju, kura tika pagarināta vairākas reizes, līdz pat 2009. gadam. Šī ģenerālvienošanās attiecās tikai uz Latvijas Būvnieku asociācijas biedriem un noteica konkrētas stundas tarifa likmi darbiniekiem.

Šobrīd varam vērot medijos jaunas ģenerālvienošanās slēgšanas procesu, kuru ir plānots attiecināt ne tikai uz vienas asociācijas biedriem vai tikai parakstītājiem, bet gan uz visu nozari. Šis process jau uzsākās 2016. gada augustā un turpinās līdz šim brīdim. Šajā periodā tika veidota darba grupa ģenerālvienošanās slēgšanai, kurā no arodbiedrībām piedalījās LBAS un LCA un no darba devēju puses galvenais virzītājs bija Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Uz darba grupas sēdēm tika pieaicināti, pēc nepieciešamības, valsts institūciju pārstāvji, kā piemēram, no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, u.c. dienestiem.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās būs pirmā privātā sektora vispārsaistošā ģenerālvienošanās. Privātajā sektorā var būt uzņēmēji, kas varētu vēlēties to apstrīdēt tiesā, tamdēļ darba grupai bija svarīgi nekļūdīgi saprast mehānismu, kā šāda vienošanās slēdzama: kas ir slēdzējpuses, kas drīkst parakstīt, kādu informāciju var izmantot, rēķinot apjomus. Tika veidota “ceļa karte” ģenerālvienošanās slēgšanai.
Jau no paša sākuma darba grupai bija vienots viedoklis, ka vienošanās tekstam jāparedz augstāku minimālo algu nozarē. Diskusijas veidojās par algas apmēriem un kārtību kā to piemērot. Lai saprastu situāciju nozarē Valsts ieņēmuma dienestam (VID), tika lūgts sagatavot informāciju par nozares uzņēmumiem, nodarbinātajiem, profesijām, kas tiek nodarbinātas, un darbinieku nostrādātajām stundām. Analizējot VID informāciju, tika ņemts vērā lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas ir nozarē. Papildus tam VID tika lūgts sīkāka informāciju par nozares 200 lielākajiem uzņēmum. Izejot no iepriekšminētajiem datiem un nozares uzņēmumu un nodarbināto teikto par reālo situāciju nozarē, nozares nodarbinātie tika sadalīti 5 kategorijās ar 5 atšķirīgām minimālajām algām.
2017. gada jūnijā LCA iesaistījās projektā „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociālā dialoga stiprināšana labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002
Projekts lieliski pastiprināja jau notiekošo ģenerālvienošanās procesu. Projekta ietvaros LBAS ar piecām savas nozares arodbiedrībām plāno slēgt ģenerālvienošanos, tajā skatā arī LCA. Jau ir norisinājušās apmācības nozaru koordinatoriem. LBAS ir veicis divu nozaru pētījumus. Regulāri, reizi mēnesī notiek nozares koordinatoru tikšanās, piesaistot arī ekspertus no valsts institūcijām. Šo tikšanos laikā LCA, kopā ar citām nozarēm ir bijusi iespēja risināt neskaidrības saistībā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem un to izmantošanu, iespēju publiskajos iepirkumos dot priekšroku ģenerālvienošanās parakstītājiem u.c. jautājumiem. Projekta ietvaros ir norisinājusies pirmā konference, kur Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar LBAS un nozaru arodbiedrībām ziņoja par projekta gaitu. Projekta nozaru koordinatoriem bija iespēja doties apmaiņas braucienā uz Zviedriju. Braucienā bija iespēja uzzināt par Zviedrijas koplīgumu slēgšanas procesu un vēsturi no konfederācijas un nozaru arodbiedrību pārstāvjiem.
Ir jāuzsver LBAS ekspertu un vadības lomu būvniecības ģenerālvienošanās slēgšanā, kuri ir palīdzējuši, ar padomiem un politisku lobiju ar ģenerālvienošanās slēgšanu saistītos procesos. Projekta darbības jau ir palīdzējušas nonākt līdz pirmajiem rezultātiem.
No 2017. gada līdz 2018. gadam norisinājās darbs pie korekciju veikšanā normatīvajā regulējumā un motivācijas programmas - apstākļiem, lai motivētu darba devējus slēgt ģenerālvienošanos. Tiek labots darba likums nosakot prasību nozares apgrozījumam no 60 procentiem uz 50 procentiem, tika precizēts, ka rēķinot nozares apgrozījumu vai nodarbināto skaitu ir jāņem vērā CSP dati, tika noteikts, ka ģenerālvienošanos var slēgt tikai lielākās arodbiedrību savienības dalīborganizācijas, respektīvi tikai LBAS biedri.
Ekonomikas ministrijā papildināti divi normatīvie akti, lai motivētu slēgt ģenerālvienošanos. Pirmkārt, tiks piešķirta atlaide ikgadējai būvkomersantu nodevai 50% apmērā, ja komersants būs parakstījis vispārsaistošas ģenerālvienošanās tekstu. Otrkārt, tiks piemērota 0.25 punktu korekcija, aprēķinot būvkomersantu klasi, tiem komersantiem, kas būs parakstījuši vispārsaistošas ģenerālvienošanās tekstu. Klase ir nozīmīga uzņēmējiem, piedaloties publiskajos iepirkumos.
Pēdējais motivācijas programmas punkts ir saistībā ar virsstundu apmaksas apmēru. Darba devēji uzsver, ka viens no svarīgiem argumentiem, kāpēc tie ir gatavi slēgt ģenerālvienošanos, ir iespēja nākotnē samazināt virsstundu apmaksu nozarē. Diskusiju ceļā, puses ir nonākušas pie kompromisa, ka ja tiktu slēgta vispārsaistoša vienošanās, ar kuru būtiski palielina minimālo algu nozarē, tad virsstundu apmaksu varētu samazināt, bet ne mazāk, kā 50% apmērā.
2018. gada pirmajā pusē tika veidots jau konkrēts ģenerālvienošanās saturs. Ģenerālvienošanās apstiprinātā redakcija nosaka 5 procentu piemaksu par profesionālo kvalifikāciju, ja tā atbildīs veicamajam darbam. Praksē, tas izpaudīsies tā, ka ja betonētājam ir sertifikāts, kas apstiprina ka viņš ir ieguvis betonēšanas kvalifikāciju, tad uzrādot šo dokumentu darba devējam darbiniekam ir tiesības uz 5 procentu piemaksu no minimālās algas būvniecībā, kas ir 39 eiro. Vienošanās nosaka arī 780 eiro minimālo algu nozarē. Darba devēji savukārt no vienošanās iegūst sešas reizes garāku summētā darba laika pārskata periodu nekā tas ir noteikts Darba likumā un ja tiks apstiprinātas izmaiņas Darba likumā, iespēju par virsstundu darbu maksāt tikai 50 procentu piemaksu.
Š.g. 10. maijā Jevgeņijs Servuts un Baiba Fromene pārstāvot Latvijas Būvuzņēmēju partnerību un vēl divas darba devēju organizācijas paraksta Ģenerālvienošanos kopā vēl ar 130 uzņēmumiem, kas kopā veido 73% no nepieciešamā kvoruma. Parakstītāji reprezentē 520 miljonus no nozares apgrozījuma 2016. gadā. Šobrīd un nākošajās nedēļas tiks strādāts pie uzņēmumu piesaistes kvoruma savākšanai.

 

Mūsu partneri


bottom

Designed by Eif